Apavi ar membrānu, vienkārši ādas vai gumijas zābaki - ko izvēlēties rudenī>
Share
Šis ir viens no tiem jautājumiem, uz kuru man pašai, pat pēc daudziem gadiem darbā ar apaviem, nav vienas īsas un pārliecinošas atbildes. Vieni saka, ka Latvijas rudenī bez tex membrānas nav ko darīt, citi ir pārliecināti, ka kvalitatīvi ādas apavi ir daudz patīkamāka pēdai un ar pareizu kopšanu pilnīgi pietiek, savukārt vēl kāds vispār neko nesarežģī – ja ārā ir slapjš, uzvelk gumijniekus un miers.
Es pati laikam esmu drusku tuvāk otrajai nometnei. Gan pati pie šī pieturos, gan mani bērni ikdienā pārsvarā auguši ādas apavos, savukārt gumijas zābaki bijuši tām dienām un situācijām, kad slapjums ir tiešām ūdens – bērnudārza pagalms pēc pamatīga lietus, peļķes un pa īstam dubļaina pastaiga. Membrānas apavus arī lietoju, bet daudz mērķtiecīgāk – galvenokārt tad, ja zinu, ka ilgi būšu ārā sliktos laikapstākļos un iespēja samirkt būs reāla, nevis tikai teorētiska.
Jo vairāk par šo tēmu lasu un jo ilgāk pati dažādus apavus lietoju, jo vairāk šķiet, ka pats jautājums “kurš variants ir labākais?” nav īsti pareizs. Daudz lietderīgāk ir saprast, no kāda slapjuma mēģinām pasargāt pēdu un cik ilgi slapjumā atradīsimies. Desmit minūšu ceļš līdz skolai pa mitru ietvi, divas stundas bērnudārza pagalmā vai visa diena ārā sacensībās lietū ir pilnīgi atšķirīgi uzdevumi.
Pirms ķerties pie pašiem apaviem, man šķiet, jāizskaidro arī divi vārdi, kas apavu aprakstos tiek lietoti tik bieži, ka reizēm jau šķiet gandrīz sinonīmi, lai gan tādi nav.
Waterproof un water resistant nav viens un tas pats
Waterproof jeb ūdernsizturīgs nozīmē ūdensdrošu konstrukciju. Parasti to nodrošina membrāna vai pats materiāls kopā ar atbilstošu apava konstrukciju, un ideja ir vienkārša – lietum, slapjai zālei vai peļķes ūdenim cauri apavam nevajadzētu tikt. Protams, arī waterproof apavā var ieliet ūdeni no augšas, un tad nekāda membrāna vairs neglābs, taču cauri pašam apavam ūdenim normālos lietošanas apstākļos izspiesties nevajadzētu.
Water resistant jeb ūdensatgrūdošs savukārt nozīmē mitrumu atgrūdošu. Šāds apavs labi tiek galā ar mitru zāli, šļakatām, nelielu lietu un īslaicīgu slapjumu, taču, ja tajā ilgstoši stāvēs ūdenī vai vairākas stundas ies spēcīgā lietū, kādā brīdī mitrums var nonākt iekšpusē.
Ja šo atšķirību izprot, jau daudz vieglāk saprast, kādus tieši apavus tev vajag. Tādēļ esam arī savā on-line veikalā ieviesuši papildu filtru, kas ļauj atfiltrēt apavus, kam ražotājs norāda Waterproof (ūdensizturīgs) vai Water resistant (mitrumatgrūdošs) kā raksturojošu īpašību. Piemēram, sadaļā Apavi vēsma un mitram laikam, šis filtrs labi palīdzēs atrast tev piemērotāko opciju rudenim vai pavasarim.
Membrāna – kad tiešām vajadzīgs waterproof
Membrānas ideja ir ļoti laba: šķidrs ūdens no ārpuses cauri netiek, savukārt pēdas radītajam ūdens tvaikam teorētiski ir iespēja izkļūt uz āru. Tādēļ membrānas ļoti labi iederas apavos, kuros paredzēts ilgstoši uzturēties slapjos apstākļos – staigāt pa slapju zāli, mežu, dubļiem un lietu, kur ar vienkāršu mitruma atgrūšanu kādā brīdī var vairs nepietikt.
Taču “elpojoša membrāna” tomēr nenozīmē to pašu, ko ļoti elpojošs apavs. Pētījumos, kuros salīdzināti apavi ar atšķirīgu gaisa caurlaidību, slēgtākos apavos veidojas augstāka temperatūra un mitrums. Jāsaprot – ja esam izvēlējušies barjeru, kas ļoti labi tur ūdeni ārpusē, parasti zināma daļa mitruma tomēr paliks arī iekšpusē.
Man pašai pret membrānas apaviem ir zināma piesardzība tieši šī iemesla dēļ. Waterproof apavus izvēlos galvenokārt rudens beigās un pavasara sākumā, gadījumos, kad tiešām paredzēta ilgstoša būšana ārā – eju ar suņiem mežā lietus laikā, braucu uz treniņu vai sacensībām un zinu, ka vairākas stundas būs slapja zāle, dubļi un lietus. Priekš manis tie jau faktiski robežojas ar gumijas zābakiem - gumijas zābakus izvēlos tikai tur, kur ir reāli jābrien pa ūdeni - pāri kādam strautam, gar ezera piekrasti, jātiek pāri grāvim.
Bet ja ārā ir vienkārši mitrs, bet zinu, ka pa ūdeni brist nevajadzēs, un ilgstošā lietū un dubļos arī nebūs jāatrodās, daudz labprātāk izvēlos elpojošāku water resistant jeb mitrumatgrūdošu apavu.
Man ir gadījies arī nepareizi novērtēt situāciju. Salasos laika prognozi, gaidu ļoti slapju dienu, uzvelku savus ūdensizturīgos pārgājienu zābakus uz suņu sacensībām, kur visu dienu jābūt ārā mežā, bet lietus beigās izrādās daudz mazāks nekā solīts. Vakarā ieliekot zābakus automašīnā, tos var ļoti labi saost – silta pēda, mitra zeķe un vairākas stundas slēgtā apavā baktērijām ir visai patīkama dzīves vide. Arī pētījumos siltāks, mitrāks un sliktāk ventilēts apava mikroklimats ir saistīts ar labvēlīgākiem baktēriju vairošanās apstākļiem.
Īsā versija par membrānu: ja paredzēts ilgstoši būt slapjā zālē, lietū, dubļos un apstākļos, kuros mitrumatgrūdošs apavs varētu pamazām izmirkt, tā ir ļoti laba izvēle. Ja slapjums ir neliels un svarīgāka ir ventilācija, membrāna ne vienmēr dod kādu reālu priekšrocību.
Āda – mans ikdienas favorīts Latvijas rudenim
Bieži dzirdu komentāru – “bet tur taču nav tex, tie taču nekam neder, tos nevar vilkt lietū?”. Var. Vienkārši no tiem nevajag gaidīt to pašu, ko no gumijas zābaka.
Kvalitatīvs ādas apavs var ļoti labi atgrūst ikdienas mitrumu. Daudzām mūsdienu apavu ādām jau ražošanas procesā tiek piešķirtas hidrofobiskas īpašības, un ar piemērotu kopšanas līdzekli šo aizsardzību var regulāri atjaunot. Mitra ietve, slapjas lapas, īslaicīgs lietus, rasa un slapja zāle nenozīmē, ka ādas zābaks pēc desmit minūtēm būs izmircis.
Tajā pašā laikā āda saglabā to, kas man personīgi ikdienas apavā ir ļoti svarīgs – labāku mitruma un siltuma apmaiņu nekā ļoti slēgta ūdensizturīga konstrukcija. Tas nenozīmē, ka jebkurš ādas apavs būs ideāli elpojošs, jo daudz ko nosaka arī odere, pārklājumi un citas komponentes, taču tieši šī līdzsvara dēļ ādas apavus es Latvijā iesaku visbiežāk.
Pārliecinājusies par ādas apavu priekšrocībām esmu arī četras reizes veicot Santjago ceļu. Visas četras reizes esmu gājusi baskāju ādas apavos bez waterproof membrānas, arī lietainā laikā. Protams, tie lietū izmirksts, ir gadījies arī tā, ka ūdeni var no tiem izliet, bet pa nakti apavi izžūst, nākamajā rītā nomainu zeķes un eju tālāk. Man tas ir izrādījies daudz patīkamāk nekā ilgstoši turēt pēdu neelpojošā vidē, kur tā pamazām samirkst un izsūt. Turklāt pārgājienos tas nav tikai komforta jautājums. Santjāgo gājēju pētījumā mitras zeķes bija saistītas ar gandrīz divreiz lielāku tulznu risku. Man pašai četros Santjāgo gājienos tulznas nav bijušas nekad, un plata baskāju apava forma kopā ar sausu zeķi elpojošā apavā man ir izrādījusies ļoti veiksmīga kombinācija.
Īsā versija par ādu: ikdienas Latvijas rudenim, kad ir mitrs, reizēm līst, bet nav paredzēts stundām bradāt pa ūdeni, man tā šķiet visuniversālākā izvēle – pietiekama aizsardzība pret mitrumu, laba elpošana un iespēja ar kopšanas līdzekļiem pielāgot apavu slapjākiem apstākļiem.
Gumijas zābaki – kad ūdens tiešām ir ūdens
Par gumijniekiem gan man nav šaubu. Ir situācijas, kurās tie aizsargā no slapjuma labāk nekā jebkurš ādas vai membrānas apavs. Ja jābrien pa ūdeni, tad gumijas zābaki ir īstā izvēle.
Ja bērnudārza pagalms pēc lietus izskatās pēc peļķu poligona, bērns grib tajās lēkāt un ir diezgan skaidrs, ka apavs regulāri būs līdz potītei ūdenī, bez šaubīšanās bērnam izvēlos gumijas zābaku. Tas pats attiecas uz slapju dārzu, applūdušu pļavu, dubļainu mežu vai jebkuru citu situāciju, kur arī ar ļoti labu membrānu nebūs līdzēts.
Gumija ir maksimālais waterproof pēc savas būtības. Kamēr zābakā nav cauruma un ūdens netiek iekšā pa augšu, tam cauri nekas neizsūksies. Protams, tas arī attiecīgi nozīmē, ka apavs vispār neelpo. Taču arī tas ir jāskatās kontekstā. Bērnudārzā bērns neuzvelk gumijniekus septiņos no rīta un nevalkā līdz vakaram – viņš tajos iziet ārā un, atgriežoties telpās, pārvelk maiņas apavus. Tāpēc man nav nekādu iebildumu pret gumijas zābaku tieši tam uzdevumam, kuram tas radīts. Sevišķi, ja tas ir baskāju gumijas zābaks, kurā kāja kustās un attiecīgi arī īpaši nesalst.
Īsā versija par gumijas zābakiem: ja paredzēts reāls kontakts ar ūdeni – dziļas peļķes un dubļi –, tie ir grūti pārspējami. Ja paredzēta tikai mitra rudens diena, tāda līmeņa ūdensdrošība bieži vien vienkārši nav nepieciešama.
Tad ko es izvēlētos Latvijas rudenim?
Tātad katram apavam patiesībā ir savs uzdevums:
Ikdienai – kvalitatīvi mitrumatgrūdoši ādas apavi. Ūdenim un peļķēm – gumijas zābaki. Ilgstošai būšanai ārā patiešām slapjos apstākļos – waterproof jeb tex membrānas apavi.
Un ne visiem cilvēkiem vajag visus trīs. Ja mīli siltumu un omulību un laikapstākļos, kad zeme ar debesīm griežas kopā, sēdi mājās pie kamīna, vai pārvietojies no namdurvīm līdz auto un atpakaļ, tev visticamāk nerodas vajadzība pēc dārgiem Gore-tex zābakiem. Savukārt, ja pārsvarā staigā pa pilsētu, bet kaut kur jādodās dažādos laikapstākļos, iespējams tev nav vajadzīgi gumijas zābaki, bet draņķīgā laika dienām pilnīgi pietiek ar kādu pāri ūdensizturīgu zābaku, kurus sausākās dienās aizstāj ar mitrumatgrūdošiem ādas apaviem. Situācijas ir dažādas, un vajadzības attiecīgi arī. Un sevišķi bērniem nav vērts izdot kaudzi naudas par visiem trim apaviem, ja reti rodas situācijas, kuros kādus no tiem uzvilkt, jo nākamsezon tie jau noteikti būs kļuvuši par mazu un līdzekļi būs iztērēti lieki.
Un kur visā šajā paliek baskāju apavi?
Man patīk, ka baskāju apavu principi ar nevienu no šiem risinājumiem nekonfliktē. Baskāju apavs var būt kvalitatīvs ādas zābaks, var būt waterproof membrānas apavs un var būt arī gumijas zābaks - pieaugušajiem retāk, bet bērniem nu jau izvēle ir ļoti plaša (ieskaties šeit).
Waterproof vai water resistant raksturo to, kā apavs tiek galā ar ūdeni. Baskāju apavu principi savukārt raksturo to, kā apavs izturas pret pēdu.
Arī lietainā dienā es gribu, lai pirkstiem ir pietiekami daudz vietas, lielais pirksts netiek spiests uz pēdas vidu, papēdis nav nevajadzīgi pacelts un pēda var kustēties brīvi. Nav nekāda iemesla, kāpēc aizsardzībai pret lietu automātiski būtu jānozīmē šauru purngalu, paceltu papēdi vai smagu un stīvu konstrukciju, kā lielākai daļai "kārtīgu" pārgājiena zābaku.
Tāpēc es laikam šo rakstu beigšu turpat, kur sāku. Membrāna, āda vai gumijas zābaki?
Manā garderobē vieta ir visiem trim. Tikai katram savs darbiņš.