Kā izvēlēties baskāju apavus sportam?

Par ikdienas apaviem viss šķiet diezgan vienkārši – pēdai vajag vietu, iespēju kustēties un apavu, kas pēc iespējas mazāk maina tās dabisko pozīciju. Ar sportu tas jau ir mazliet sarežģītāk, jo “sports” nav tāds viennozīmīgs jēdziens. Noskriet piecus kilometrus, taisīt pietupienus ar svaru stieni, spēlēt basketbolu un iet pārgājienā pa akmeņainu taku ir pilnīgi atšķirīgas slodzes, un būtu diezgan muļķīgi apgalvot, ka visām vajadzībām der viens un tas pats apavs.

Pats svarīgākais ir saprast, ko sporta apavs vispār dara, ko no tā patiesībā vajag konkrētajā sporta veidā un kurā brīdī amortizācija, stingrība un visādi tehnoloģiski papildinājumi palīdz, bet kurā – vienkārši dara pēdas vietā to, ko tā lieliski spētu darīt pati.

Kāpēc sporta apavi kļuvuši tik sarežģīti?

Ja paskatās uz mūsdienu skriešanas apavu, tas bieži ir diezgan iespaidīgs inženierijas objekts – bieza amortizācija, pacelts papēdis, dažādi stabilizējoši elementi, gēli, gaisa kapsulas, reizēm arī karbona plāksnes un vēl vesels saraksts tehnoloģiju. Un daļai no tām ir pilnīgi saprotams mērķis – konkrētā sportā palīdzēt kustēties ātrāk, drošāk vai efektīvāk. Bet daļai ir tikai mārketinga nozīme, jo pārdot jaunu tehnoloģiju var dārgāk nekā jau sen zināmu.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka pēda pati par sevi arī nav pasīva platforma. Tā lokās, amortizē, pielāgojas virsmai, palīdz noturēt līdzsvaru un pārnest spēku. Jo vairāk šo darbu pārņem apavs, jo mazāk tas tiek prasīts no pašas pēdas. Un ne mazāka nozīme ir apava formai - sporta var būt ļoti tehnoloģisks, maksāt simtus eiro un tikt reklamēts kā īpaši ergonomisks, bet, ja purngalā tas saspiež pirkstus kopā, tas būtiski iespaido pēdas biomehāniku un patiesībā par ergonomisku diez vai var tikt uzskatīts.

Ko sportā maina baskāju apavs?

Baskāju sporta apavam pamatā ir tie paši principi kā ikdienas baskāju apavam – pietiekami plata pirkstu daļa, plakana zole bez izteikta papēža pacēluma, lokanība un salīdzinoši maz materiāla starp pēdu un zemi.

Praktiski tas nozīmē, ka pēdai ir vairāk vietas, tā var brīvāk kustēties un labāk sajust virsmu. Pēdas muskuļiem arī jādara vairāk pašiem, nevis jāpaļaujas uz apava konstrukciju. Pētījumos minimālistiski apavi un treniņi basām kājām ir saistīti ar pēdas muskulatūras spēka un atsevišķu funkcionālo rādītāju uzlabošanos, taču es no tā neizdarītu secinājumu, ka tagad visiem nekavējoties jāmet ārā sporta apavi un jāskrien basām kājām.

Trenažieru zālē viss ir diezgan loģiski

Ja būtu jānosauc sporta veids, kur baskāju apavu priekšrocības ir saprotamas gandrīz bez jebkādas teorijas, tie būtu spēka treniņi.

Pietupties vai pacelt smagu svaru, stāvot uz bieza, mīksta skriešanas apava, ir daudz grūtāk, jo mīkstā virsma ir nestabila un prasa papildu balansēšanu pat, ja esam pie tā pieraduši un nemanām. Sociālajos tīklos ir redzami neskaitāmi video, kas filmēti palēninājumā un lieliski parāda pēdas nestabilitāti uz mīsktiem amortizējošiem sporta apaviem. Piemēram, šis. 

Pietupienos, izklupienos un daudzos citos vingrinājumos pēdai ir svarīgi stabili balstīties pret zemi, pirkstiem – izplesties, bet pašam cilvēkam – sajust, kur tieši atrodas svars. Bieza amortizācija šādā situācijā ne vienmēr ir bonuss, jo starp pēdu un grīdu tiek ielikts mīksts slānis, kas tikai traucē.

Tāpēc spēka treniņiem es izvēlētos plānu, plakanu un stabilu baskāju apavu ar pietiekami daudz vietas pirkstiem. Ja sporta zālē atļauts trenēties zeķēs vai basām kājām, arī tas daudziem vingrinājumiem ir pilnīgi normāls variants.

Ar skriešanu gan nevajag steigties

Tieši skriešanā par baskāju apaviem ir visvairāk gan sajūsmas stāstu, gan neveiksmīgu eksperimentu. Un ļoti bieži problēma nav pats apavs, bet veids, kā cilvēks uz to pāriet.

Ja gadiem esi skrējis apavos ar biezu amortizāciju un paceltu papēdi, ķermenis ir pielāgojies tieši šādai slodzei. Uzvelkot plānu zero drop apavu, mainās darbs pēdas priekšdaļai, ikriem, Ahileja cīpslai un citiem audiem. To, ko līdz šim lielākā mērā amortizēja vai mainīja apavs, pēkšņi jāsāk darīt pašam ķermenim.

Tāpēc noteikti nevajag pārvilkt baskāju apavus un doties savā ierastā garuma distancē nekavējoties. Pāreju es sāktu ar iešanu un īsiem skriešanas posmiem, pakāpeniski palielinot distanci un vērojot, kā jūtas pēdas, ikri un Ahileja cīpsla. Nav nekāda nopelna tajā, ka pēc pirmā treniņa divas dienas nevar nokāpt pa kāpnēm – tas nenozīmē, ka pēda “beidzot strādā”, bet gan to, ka slodze bijusi lielāka, nekā ķermenis konkrētajā brīdī spēja pieņemt. Lai paātrinātu pāreju uz barefoot apaviem skriešanai, var veikt vingrinājumus, kas palīdz atmodināt pēdas muskulatūru, pastiept saites un cīpslas, kas tradicionālas konstrukcijas apavos ieņēmušas citādu stāvokli. 

Ne visiem skrējējiem mērķim obligāti jābūt visplānākajam iespējamajam apavam. Dažiem ļoti labi der pilnībā minimālistiski apavi, citi izvēlas kompromisu – plašas formas purngalu, nelielu drop un nedaudz vairāk amortizācijas. Šobrīd piedāvājums ir ļoti plašs. Bet ir svarīgi saprast, ka plānākā zole palīdz labāk sajust savas pēdas un virsmas mijiedarbību un daudzi barefoot jeb natural running eksperti uzskata, ka eventuāli, apgūstot pareizu (tas ir) dabisku skriešanas tehniku, ķermenis pats amortizē ik soli daudz labāk nekā jebkādi polsterēti apavi. Tāpat ir jau diezgan daudz informācijas, kas skaidro, ka noklusinot sensoro atdevi pēdām, trieciens ir daudz nesaudzīgāks un tas būtiski traumē ceļgalus, gūžas un mugurkaulu, kā arī palielina traumu risku. (Par šo var palasīt K. Makdugala grāmatā "Dzimuši, lai skrietu")

Basketbols, teniss un citi sporti, kuros pēda ir pakļauta cita veida slodzei

Ritmiski skrienot taisni uz priekšu, prasības apavam ir vienas. Ja strauji maini virzienu, lec, piezemējies un bremzē sāniski, kardināli mainās prasības pret apaviem.

Basketbolā, tenisā, florbolā un līdzīgos sporta veidos ļoti svarīga kļūst saķere ar virsmu un sānu stabilitāte. Tāpēc es nebūtu tik kategoriska un nemēģinātu par katru cenu atrast pašu plānāko un lokanāko apavu šādiem sporta veidiem.

Taču arī šajā segmentā baskāju apavu piedāvājums strauji attīstās. Xero Shoes jau ir radījuši basketbolam paredzētus baskāju apavus, kurus par labiem atzinuši pat NBA spēlētāji. Tajos saglabāta plata pirkstu daļa un zemāka, dabiskāka pēdas pozīcija, bet konstrukcija vienlaikus paredzēta straujām sānu kustībām un basketbolam raksturīgajai slodzei. Lai arī pagaidām unikāls piedāvājums, citi ražotāji tam noteikti sekos. Un šos apavus noteikti var izskatīt kā variantu arī citiem sporta veidiem, kur nepieciešamas līdzīgas apavu funkcijas.

Man šķiet, šis ir labs piemērs tam, kā baskāju apavu principus nevajag pārvērst reliģijā. Apava uzdevums ir atbilst tam, ko tajā darām, bet tas nenozīmē, ka anatomiski brīvāka forma sportā automātiski jāmet ārā.

Apskati sportam piemērotus baskāju apavus Sajust.lv

Un kā ar pārgājieniem?

Pārgājieni ir mana kaislība, tādēļ varu dalīties personīgā pieredzē par apaviem, kurus lietoju jau gadiem. Pārgājienu apavi ir viena no kategorijām, kur reizēm dzirdu bažas, ka baskāju apavs taču nevarot būt “īsts” pārgājienu apavs. Var gan.

Pārgājienu baskāju apavi var būt paaugstināti, mitrumizturīgi, ar labu protektoru un pietiekami aizsargājošu purngalu, lai pildītu visas tās funkcijas, ko no pārgājienu apava sagaidām. Vienlaikus tie saglabā to, kas man personīgi ir ļoti svarīgi – vietu pirkstiem un anatomisku pēdas formu, kas nav saspiesta šaurā purngalā.

Esmu arī nu jau četras reizes gājusi Santjāgo ceļu, un visas četras reizes to esmu darījusi baskāju apavos (arī mani ceļabiedri). Nekad nav bijušas nekādas raizes par kājām - tieši garajos pārgājienos ļoti novērtēju plato pirkstu daļu, jo pēc daudziem kilometriem pēda mēdz nedaudz pietūkt un papildus vieta kļūst īpaši svarīga. Šis plašums ir arī atslēga tam, kādēļ baskāju apavos neveidojas tulznas, jo nav saspiestības un liekas berzes. Komplektā ar pirkstu zeķēm tas vispār ir brīnumkomplekts pārgājieniem bez raizēm.

Un, protams, “baskāju” nenozīmē, ka ziemas kalnu pārgājienā jāiet apavā ar trīs milimetru zolīti. Galvenā doma ir tā pati – apavam jāpilda konkrētā sporta vai aktivitātes funkcija, bet nav vajadzības pēdu ierobežot vairāk, nekā tas patiešām nepieciešams, taču, cik strukturēts vai brīvs ir šis apavs ir pilnīgi gaumes lieta.

Apskati pārgājieniem piemērotus baskāju apavus Sajust.lv

Ko tad īsti skatīties, izvēloties sporta apavus?

Es vispirms paskatītos uz pēdas formu apavā. Vai pirkstiem ir vieta, vai lielais pirksts var turpināt savu dabisko līniju, vai priekšpēda nav saspiesta? Tas ir kritērijs, no kura neatteiktos nevienā sporta veidā. Visvienkāršāk to ir izdarīt, no apava izņemot iekšzolīti un uzliekot uz tās pēdu, vēlams izplest pirkstu vai mēģināt atdarināt uz tās soļa kustību un apskatīties, vai visi pirksti un pēda iekļaujās zolītes siluetā. Ja pirksti vai pēda sniedzas pāri zolītes malām, pēda apavā ir tieši tik daudz un pat nedaudz vairāk iespiesta. 

Tālāk jau jāskatās pēc tā, ko ar šo apavu darīsi. Spēka zālē gribētu plānu un stabilu zoli. Skriešanā svarīga kļūst pakāpeniska pieraduma veidošana pie konkrētā drop un amortizācijas. Sportos ar straujām sānu kustībām skatītos arī uz sānu stabilitāti un saķeri. Pārgājieniem vajadzīga aizsardzība pret reljefu un laikapstākļiem (ūdensizturīgs, elpojošs, katram savas prioritātes).

Un, protams, nevajag pirkt sporta apavu tikai tāpēc, ka uz kastes rakstīts “barefoot”. Arī šis vārds pamazām kļūst par mārketinga instrumentu. Apavs jāpaņem rokās, jāapskata tā forma, jāizloka un, pats svarīgākais, jāuzvelk kājās. Arī tad, ja tas ir īsts barefoot apavs, tas vēl nenozīmē, ka tas ir piemērots tieši tavai pēdai, tavām vajadzībām. Atšķirības ir ne tikai starp ražotājiem, bet pat starp modeļiem viena ražotāja sortimentā.