Kas īsti ir baskāju apavi – un ar ko tie atšķiras no ierastajiem apaviem?

Pirmajā brīdī atbilde šķiet vienkārša: baskāju jeb barefoot apaviem ir plānāka zole un vairāk vietas pirkstiem. Taču patiesībā atšķirība ir daudz būtiskāka. 

Baskāju apavu pamatideja ir pavisam vienkārša – apavam pēc iespējas mazāk jāmaina tas, kā mūsu pēda dabiski stāv un kustas.

Apavs mums ir vajadzīgs. Tas pasargā pēdu no aukstuma, mitruma, karsta asfalta, akmeņiem un citām ārējās vides ietekmēm. Bet vai, lai to izdarītu, tam obligāti jāpaceļ mūsu papēdis, jāsaspiež pirksti, jābalsta pēdas velve un jāierobežo pēdas kustība?

Te arī sākas atšķirība starp baskāju un lielu daļu mums ierasto apavu.

1. Pirkstiem ir vieta, kas atbilst pēdas formai

Paskatieties uz savu baso pēdu no augšas. Pēdas priekšdaļa nebeidzas ar smailu vai noapaļotu konusu. Pirksti atrodas blakus cits citam, un kustoties tiem nepieciešama iespēja izplesties.

Tagad paskatieties uz tipisku apavu. Ļoti bieži tieši vietā, kur atrodas pirksti, tas sāk sašaurināties. Mēs pie šīs formas esam tik ļoti pieraduši, ka to gandrīz vairs nepamanām. Taču, ja uz brīdi aizmirstam modi un vienkārši salīdzinām pēdas un apava formu, jautājums ir diezgan acīmredzams:

kāpēc pēdas platāko un kustīgāko daļu mēs ievietojam apava daļā, kas kļūst šaurāka?

Baskāju apaviem pirkstu daļa jeb toe box seko pēdas anatomiskajai formai. Lielais pirksts var turpināt savu dabisko virzienu, bet pārējiem pirkstiem ir vieta, kur kustēties un izplesties. Un tas nav tikai komforta jautājums. Regulāra pirkstu saspiešana šauros apavos tiek saistīta arī ar pirkstu deformācijām, tostarp hallux valgus jeb tā saukto “kauliņu” pie lielā pirksta.

2. Papēdis nav pacelts un pirksti netiek turēti uzliekti uz augšu

Kad runājam par paaugstinātu papēdi, vispirms droši vien iedomājamies augstpapēžu kurpes. Taču papēža pacēlums ir iestrādāts arī ļoti daudzos sporta, ikdienas un pat bērnu apavos.

Baskāju apavos izmanto zero drop konstrukciju – papēdis un pēdas priekšdaļa atrodas vienādā augstumā.

Tas nozīmē, ka apavs nenovieto pēdu pastāvīgā slīpumā uz priekšu. Un te vairs nav runa tikai par pēdu. Mainoties pēdas novietojumam, mainās arī potītes, ceļu un gūžu locītavu pozīcija un ķermeņa masas centra novietojums. Lai mēs joprojām stāvētu taisni un saglabātu līdzsvaru, ķermenis šīs izmaiņas kompensē augstāk pa kustību ķēdi. Tādējādi papēža pacēlums var ietekmēt mūsu stāju kopumā.

Jo augstāks papēdis, jo izteiktākas ir šīs biomehāniskās izmaiņas. Ilgstoši valkājot izteikti paaugstinātus papēžus, ķermenis šai pozīcijai arī pielāgojas – pētījumos novērotas izmaiņas ikru muskulatūrā, lielāks Ahileja cīpslas stīvums un mazāka potītes kustību amplitūda.

Taču ir vēl viena ierasto apavu konstrukcijas īpatnība, par kuru runā daudz retāk. Paskatieties uz daudziem sporta apaviem no sāniem. To priekšgals ir uzliecies uz augšu. To sauc par toe spring. Rezultātā apavs arī miera stāvoklī notur pirkstus nedaudz paceltus no zemes. Arī tas nav tikai dizaina elements – šāda pozīcija maina to, kā kustības laikā strādā pēdas priekšdaļa.

Baskāju apavu konstrukcijā pēda tiek atstāta daudz tuvāk neitrālai pozīcijai: papēdis nav mākslīgi pacelts vienā galā un pirksti netiek pastāvīgi celti uz augšu otrā.

Kā redzams zīmējumā, skatoties uz baskāju apavu no sāniem, tā pamatne ir plakana – pēda tajā var atrasties līdzīgi kā tad, kad stāvam basām kājām uz zemes.

3. Zole lokās kopā ar pēdu

Paņemiet rokās savus apavus un pamēģiniet tos saliekt. Daudziem ierastajiem apaviem zole ir samērā stingra vai lokās tikai kādā zonā. Dažus gandrīz nav iespējams saliekt vai savērpt vispār.

Tagad pamēģiniet pakustināt savu baso pēdu. Pēda nav stingra platforma. Tajā ir 26 kauli un 33 locītavas, kā arī sarežģīta muskuļu, saišu un cīpslu sistēma. Ejot pēda maina formu, pielāgojas virsmai, uzņem slodzi un pēc tam palīdz ķermenim virzīties tālāk.

Ja pati pēda ir radīta kustībai, ir vērts pajautāt: kāpēc tai apkārt nepieciešama konstrukcija, kas šo kustību neļauj veikt?

Baskāju apavu zole tāpēc ir lokana gan gareniski, gan šķērsvirzienā. Tā kustas kopā ar pēdu, nevis liek pēdai kustēties tikai tur, kur to atļauj apavs.

Vienkārši sakot – stingrā apavā daļu no pēdas dabiskās kustības ierobežo pats apavs. Lokana zole šo darbu atstāj pēdai.

4. Zole ir plāna – un tam ir iemesls

Šī, iespējams, ir vislabāk zināmā baskāju apavu īpašība. Taču plānas zoles mērķis nav pierādīt, cik drosmīgi spējam staigāt pa akmeņiem.

Pēda ir arī maņu orgāns. Tajā esošie sensorie receptori sniedz nervu sistēmai informāciju par virsmu, uz kuras atrodamies – vai tā ir cieta, mīksta, slīpa, gluda vai nelīdzena. Mūsu ķermenis šo informāciju izmanto, lai pielāgotu kustību. Jo vairāk materiāla atrodas starp pēdu un zemi, jo vairāk šīs informācijas tiek slāpēts. Plāna zole saglabā mehānisku aizsardzību, bet ļauj pēdai daudz labāk sajust to, pa ko mēs ejam. Tas nenozīmē, ka visiem baskāju apaviem jābūt vienādi plāniem. Ziemas zābakam, pilsētas kurpei un apavam pārgājieniem prasības atšķiras. Taču princips paliek viens – zole aizsargā pēdu, nevis izolē to no zemes vairāk, nekā nepieciešams.

5. Pēdas velvei nav nepieciešams obligāti piešķirt formu ar apavu

Daudzos ierastajos apavos atrodam izteiktu pēdas velves balstu jeb to, ko sarunvalodā bieži saucam par supinatoru. Bet pēdas velve nav nekustīga arhitektūras arka. Tā ir dzīva, dinamiska sistēma. Slodzes laikā tās forma mainās, un tās darbībā piedalās pēdas muskuļi, saites un cīpslas.

Baskāju apavu pieeja tāpēc ir cita: tā vietā, lai apavs no ārpuses veidotu un balstītu pēdu, pēdai tiek dota telpa pašai strādāt.

Tipiskam baskāju apavam tāpēc nav izteikta mākslīga velves pacēluma, stingras pēdas fiksācijas vai citu elementu, kuru uzdevums ir noteikt pēdas pozīciju.

Protams, pastāv konkrētas veselības problēmas un rehabilitācijas situācijas, kurās speciālists var nozīmēt ortozes vai citus palīglīdzekļus. Tas ir cits jautājums nekā pieņēmums, ka veselai pēdai pēc noklusējuma nepieciešams pastāvīgs ārējs balsts.

Tad kas īsti ir baskāju apavs?

Atsevišķas baskāju apavu īpašības var atrast arī citos apavos. Kādam sporta apavam var būt plata priekšdaļa. Citam – samērā lokana zole. Vēl kādam nav izteikta papēža pacēluma. Taču ar vienu no šīm īpašībām nepietiek.

Baskāju apavs ir šo principu kopums.

Tos var atpazīt pēc trim galvenajiem kritērijiem:

Plata, pēdas formai atbilstoša pirkstu daļa – pirksti netiek saspiesti un tiem ir vieta brīvi kustēties un izplesties.

Zero drop jeb plakana apava pamatne – papēdis un pēdas priekšdaļa atrodas vienā līmenī, purngals nav izteikti uzrauts uz augšu un apava konstrukcija neveido mākslīgu pēdas velves balstu.

Plāna un lokana zole – tā viegli lokās un savērpjas kopā ar pēdu, vienlaikus ļaujot sajust virsmu, pa kuru ejam.

Neviena no šīm īpašībām pati par sevi nav īpaši radikāla.

Pirkstiem ir vieta.
Papēdis atrodas vienā līmenī ar pēdas priekšdaļu.
Pēda var saliekties.
Pirksti var kustēties.
Mēs varam sajust zemi.

Būtībā baskāju apavu ideja nav likt pēdai darīt kaut ko neparastu.

Tieši otrādi – tā ir apavu konstrukcija, kas cenšas pēc iespējas mazāk traucēt pēdai darīt to, kam tā jau ir veidota.

Un, kad uz apaviem sāk skatīties no šāda skatpunkta, varbūt īstais jautājums nav, kāpēc izvēlēties baskāju apavus, bet gan – kāpēc mēs tik ilgi esam uzskatījuši pēdu ierobežojošus apavus par pašsaprotamiem?